Citi

22.07.2025. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-681/2025

04.02.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-128/2025

Sabiedrības prasības celšanu pieprasījušais un to cēlušais sabiedrības dalībnieku mazākums (sk. Komerclikuma 172. panta otro daļu) ne tikai no celtās prasības turpmākās virzības un procesuālo tiesību īstenošanas viedokļa, bet arī no tiesāšanās izdevumu uzņemšanās (segšanas) viedokļa juridiski ir pielīdzināms prasītājam. Tāpēc, ja ar tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji apmierināta sabiedrības prasība, prasības celšanu pieprasījušajam un to cēlušajam dalībnieku mazākumam pilnībā vai attiecīgajā daļā atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi, pēc analoģijas piemērojot Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas un 44. panta otrās daļas noteikumus.

Lejupielādēt

08.08.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2025

Sabiedrības izpildinstitūcijas locekļa darbība atzīstama par sabiedrības darbību tikai tad, kad attiecīgo darbību persona izdarījusi, rīkojoties kā sabiedrības amatpersona. Izvērtējot šo priekšnosacījumu sabiedrības izpildinstitūcijas locekļa darbības atzīšanai par sabiedrības darbību, nav katrā ziņā jākonstatē, ka šī izpildinstitūcijas locekļa pienākumos bija īstenot konkrēto darbību, bet gan tas, ka attiecīgā darbība ir priekšmetiski saistīta ar sabiedrības izpildinstitūcijas locekļa amata pienākumiem. Šāda priekšmetiska sakara izvērtēšana izdarāma, pamatojoties uz nodibinātiem lietas apstākļiem un ņemot vērā to, kā attiecīgo darbību uztvēra vai varēja uztvert citi civiltiesiskās apgrozības dalībnieki. Šaubu gadījumā civiltiesiskās apgrozības interesēs pieņemams, ka attiecīgā persona ir rīkojusies kā sabiedrības amatpersona. Sabiedrības amatpersonas darbība, kas izpaužas kā amatpersonas statusa iegūšana citas juridiskās personas izpildinstitūcijā, nebūtu atzīstama par sabiedrības īstenotu darbību, jo tas nonāktu pretrunā ar šādas citas juridiskās personas amatpersonas patstāvīgo statusu un atbildību pret šo citu juridisko personu. Sabiedrības dalībnieka rīcība var tikt atzīta par sabiedrības darbību, ja tas ir darbojies kā sabiedrības orgāns (sabiedrības sapulce vai šīs lēmējinstitūcijas loceklis) tādā veidā, kas radīja ietekmi ārpus sabiedrības iekšējām attiecībām, proti, attiecībā uz citiem civiltiesiskās apgrozības dalībniekiem. Jautājums par valdes locekļa (vai sabiedrības dalībnieka) darbību atzīšanu par sabiedrības veiktu darbību jānošķir no jautājuma par sabiedrības valdes locekļa (vai sabiedrības dalībnieka) personisko atbildību.

Lejupielādēt

20.07.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-672/2022

Komerclikuma 12.panta ceturtā daļa nenodrošina komersantam iespēju atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu, ja komersants to saņēmis citā pieļaujamā un pierādāmā saziņas veidā. Šī norma neierobežo tiesības īstenot saziņu ar komersantu elektroniskā formā arī tad, ja puses nav vienojušās par savstarpējo elektronisko saziņu.

Lejupielādēt

22.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-94/2022

Maksātnespējas likuma noteikumi maksātnespējas procesā ir uzskatāmi par speciālām tiesību normām attiecībā pret Koncernu likumā ietverto regulējumu. Tomēr līdzās Maksātnespējas likumā noteiktajām tiesībām atkarīgās sabiedrības maksātnespējas procesa administratora rīcībā ir arī Koncernu likumā norādītie tiesiskie mehānismi, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja valdošais uzņēmums tos nodarījis atkarīgajai sabiedrībai

Ja valdošais uzņēmums pamudinājis atkarīgo sabiedrību noslēgt darījumu, tad, noskaidrojot konkrētā darījuma neizdevīgumu, nozīme ir tam, vai starp izpildījumu un pretizpildījumu pastāv objektīva nesamērība, ja salīdzina ar neatkarīgas trešās personas noslēgtu darījumu. Turklāt atkarīgās sabiedrības vadītājam (valdei) piemērojamais kārtīga un apzinīga neatkarīga uzņēmuma vadītāja rīcības standarts, kas izmantojams, nosakot to, vai atkarīgās sabiedrības noslēgtais darījums vai veiktais pasākums ir tai neizdevīgs, ir attiecināms uz darījuma noslēgšanas vai pasākuma veikšanas brīdi, nevis vēlāku laikposmu.

Lejupielādēt

21.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-54/2022

Revidentam par atkarīgās sabiedrības atkarības pārskata pārbaudi ir jāsastāda rakstveida atzinums, kurā ir skaidri un nepārprotami jāatbild uz Koncernu likuma 31. panta otrajā daļā norādītajiem jautājumiem. Latvijā atzītie starptautiskie revīzijas standarti revidenta atzinumam par atkarības pārskatu piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā Latvijas likumiem.

Lejupielādēt

31.05.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-44/2022

Pamatojoties uz Koncernu likuma 27.panta piekto daļu, atkarīgās sabiedrības kreditors ir tiesīgs celt prasību pret valdošo uzņēmumu par zaudējumu atlīdzību piedziņu par labu sev.

Zaudējumu piedziņas pamatu no valdošā uzņēmuma veido jebkurš valdošā uzņēmuma pamudinājums atkarīgajai sabiedrībai noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu neizdevīgu pasākumu. Strīda gadījumā prasītājam jānorāda tiesai uz iespējamo neizdevīgo darījumu un zaudējumu nodarīšanas faktu, bet tieši valdošajam uzņēmumam (tā likumiskajiem pārstāvjiem) jāpierāda darījuma saimnieciskā pamatotība.

Lejupielādēt

12.02.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Trešajai personai var liegt Komerclikuma 12.panta otrajā daļā nostiprinātās komercreģistra ierakstu publiskās ticamības aizsardzību tikai tad, ja ir pierādīts, ka tā zināja faktiskā tiesiskā stāvokļa neatbilstību komercreģistra ierakstam.

Lejupielādēt

26.11.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-415/2008

Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta ceturto daļu Uzņēmuma reģistra valsts notāram ir tiesības pieņemt lēmumu par ieraksta vai lēmuma izlabošanu, ja tiek konstatēta kļūda, kas notikusi reģistrācijas procesā. Uzņēmuma reģistra valsts notāra lēmums ir administratīvs akts, kas ir pārsūdzams administratīvā kārtībā. Nav pamatota atsaukšanās uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 6.panta pirmās daļas 8. un 9.punktu, 7.panta pirmo un trešo daļu un 8.panta pirmo un trešo daļu, jo civilprocesuālajā kārtībā nevar tikt skatīts jautājums par to, vai Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir pareizi izdarījis kļūdas labojumus.

Lejupielādēt

24.09.2003. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-415/2003

Lejupielādēt

08.05.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-310/2002

Lejupielādēt

27.02.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-132/2002

Lejupielādēt

17.03.1999. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-26/1999

Lejupielādēt

25.03.1998. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-175/1998

Lejupielādēt

08.01.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-26/1997

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Citi